Vēsture | Islāma Vēsture

Kā attīstījās Islāms pēc Pravieša Muhameda (miers viņam un Dieva svētība) aiziešanas, kā tika dalīta vara Islāma pasaulē, kā izveidojās Šiītu un Sunnīti, kā izveidojās dažādas kustības un tradīcijas Sunnītu un Šiītu Islāmā – par to šajā rakstā. Gribētos lai cilvēki Latvijā saprot, ka „Visi Muslimi” nav kāda nezināma viendabīga masa, bet, līdzīgi kā Kristietībā un daudzās citās reliģijās – pastāv vairākas lielas Islāmisko uzskatu

Sunnīti un Vahabīti

Sunnītu Muslimu un Wahhabītu/Salafītu atšķirības un vēsture: => Sunnītu Muslimi ir pastāvējuši 1400 gadus kopš Islāma sākotnēm; => Wahhabītu/Salafītu (Khāvaridžu) uzskati: Parādījās un uzplaiksnīja uz neilgu laiku 3-ā Kalifa Hazrata Usmana un 4-ā Kalifa Imama Alī (Lai Dievs Viņiem Žēlsirdīgs) laikos – toreiz tos sauca par Khāvarīdžiem. Viņi no jauna parādījās 18-ā gadsimta vidū Arābijas pussalā, Nadždas provincē.

Pravieša Muhameda (ﷺ) biogrāfija

Muhameds (ﷺ) ir dzimis Mekā, ap 570. gadu. Muhamedam (ﷺ) bija paradums, regulāri doties uz Hiras Alu ārpus Mekas un nodoties tur pārdomām. Tur arī viņš saņēma pirmo Atklāsmi. Tas notika ap 610. gadu, kad viņam bija 40 gadu. Tā sākās viņa pravieša gaitas. Pārceļošana uz Jatribu, pazīstama kā Migrācija (Hidžra), kļuva par pamatu Islāma kalendāra sākumam. Mūsdienās mēs Jatribu pazīstam kā Medīnu.

misbaha un tasbīh

Kas piemin Allāhu stāvot vai sēžot, vai atlaidušies uz sāniem, /Imran 3:191/ Patiesi, daudzi ticīgi Muslimi piemin un lūdzas to Kungu katru dienu, simtiem un tūkstošiem reižu, stāvot sēžot vai atlaidušies uz sāniem, un dara to noteiktu skaitu reižu – un bieži tam izmanto Lūgšanu Krelles – kuras Islāmā sauc par Misbahā.Pravieša meita Fātima esot apciemojusi mocekļu kapus ik pēc 2-3 dienām, un savērusi lūgšanu