Sunnītu Muslimu un Wahhabītu/Salafītu atšķirības un vēsture.
pēc (Imam) Syed B. Soharwardy /Kanādas Islāma Augstākā Padome/
Ievads
Muslimi mūsdienās ir sašķēlušies daudzās grupās, tāpēc daudziem Rietumu cilvēkiem, kuri vēlētos pievērsties vai praktizēt Islāmu, bieži grūti saprast – kura Islāma versija tad ir tas patiesais Islāms. Īpaši svarīgs šis jautajums kļuvis pēdējā laikā saistībā ar daudzu Muslimu radikalizēšanos un veidu kā to savā labā cenšas izmantot dažādas ekstrēmistu grupas. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast – kas ir Islāms un kas NAV Islāms.
Kad kāds vēlas pievērsties/praktizēt Islāmu tam/tai jāapsver vispirms sekojošie 2 svarīgi kritēriji lai nolemtu kurš Imams vai grupa var palīdzēt ceļā uz patieso Islāmu:
1) Kurai Kurāna un Sunnas interpretācijai ir sekojuši lielākais vairums Islāma zinātnieku un skolotāju Islāma pastāvēšanas 14 gadsimtu laikā?! Vai šis Imāms vai grupa seko tai pašai interpretācijai, jeb vai viņi dara kaut ko citādāk?!
2) Kādām Islāma tradīcijām ir sekojuši Muslimu pārliecinošs vairākums Islāma pastāvēšanas 14 gadsimtu laikā?! Vai šis Imams vai grupa seko tām pašām tradīcijām jeb vai viņi aizstāv kaut ko pilnīgi savādāku?!
Priekšvēsture un Maldi
Kopš Islāma pastāvēšanas 1 gadsimta Muslimi ir bijuši sadalīti 2 nometnēs:
Maza grupa nošķīrās no vairākuma – aptuveni 10-15% - kuri sevi nosauca par Šiītiem, bet pārējie sevi sauca par Sunnītiem (Ahle Sunnah wal Jama’h = Tradīcija un Kopiena).
Iemesli šim sadalījumam nebūs šī raksta tēma, jo vairak tāpēc ka iedalījums Šiītos un Sunnītos nav pats galvenais neskaidrību avots jauno Muslimu vidū:
Lielakais neskaidrību un maldu avots daudziem Islāma ceļā ir daudzāku grupu (sektu) esamība Sunnītu vidū. Tāpēc turpmāk tiks apskatīta vēsturiskā Sunnītu izpratne un interpretācija par Islāmu.
Laika gaitā vairākas grupas/sektas ir nošķīrušās no Sunnītu kopienas – katrai no tām sevi nosaucot par “Sunnītu Muslimiem” – bet vairumā gadījumu tās sev pieņēma Kurāna un Sunnas interpretācijas kuras vairums Sunnītu zinātnieku nekad nepieņēma.
Pirmā Maldu grupa
Islāma pirmā gadsimta laikā, reģionā kuru tagad pazīstam kā Sīriju un Irāku, parādījās kāda grupa:
Šīs grupas sekotāji pasludināja ka viņi saprot Kurānu un Sunnu labāk nekā tūkstošiem Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) Kompanjonu.
Šī grupa atteicās pieņemt valdnieku autoritāti. Viņi atteicās pakļauties valsts likumiem un sadumpojās pret Islāma Trešo Kalifu – Usmanu ibn Affānu (Lai Dievs viņam piedod). Viņi to noslepkavoja.
Kad varu pārņēma Ceturtais Islāma Kalifs – Imam Alī ibn abu Tālibs (Lai Dievs Viņam piedod), kurš turklat bija arī brālēns un znots Pravietim Muhamedam (Lai Dieva Miers Viņam) – dumpīgā grupa atkal atteicās viņu pieņemt par valdnieku un viņu noslepkavoja.
Šai grupai bija ļoti savdabīga izpratne par Kurānu:
Viņu interpretācija bija pilnīgi jauna un tālu no tās sapratnes kāda bija tūkstošiem Muslimu kuri bija saņēmuši Islāmu no Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam):
Šī otra grupa, kuru sauc arī “Kompanjoni” (Sahaba) tika mācījušies Kurānu un Islāmu tieši no paša Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam), bet šķeltnieku grupas sekotāji atteicās pieņemt Sahabu interpretāciju un nogalināja tūkstošiem Kompanjonu.
Šī dumpinieku grupa bija ekstrēmiska, ļoti vardarbīgi cilvēki. Lai gan viņi bija tikai maza minoritāte, tomēr viņu terrorisms bija milzīgs un radīja neatgriezeniskas sekas Muslimiem. Vēsturē viņi ir zināmi ar nosaukumu HĀVARĪDŽI (Islāma ienaidnieki).
Muslimu pārliecinošs vairākums NEKAD neatbalstīja viņu interpretāciju Kurānam un Sunnai. Un laika gaitā HĀVARĪDŽU grupa samazinājās un lēnām izbeidzās.
Sadalījums
Kaut arī Hāvarīdži bija izolēta grupa un pamazām iznīka, Muslimi ir palikuši sadalīti Sunnītu un Šiītu filosofijas piekritējos.
Vairaku gadsimtu laikā Šiītu grupa atkal sadalījās vairākās grupās: Izmailīti, Dāvida Cilts, Alavīti, Divpadsmitnieki u.c. Šo Šiītu sektu sekotāji parasti sevi identificā kā tikai savai sektai piederīgus.
Līdzīgā veidā, Sunnīti iedalījās 4 grupās: Māliki, Hanafi, Šāfī un Hanbali.
- tomēr šo 4 Sunnītu grupu sekotaji nekad sevi neuzskatīja par atsevišķām sektām: Viņi visi joprojām sevi apzinājās kā Sunnītus (Ahle Sunnah wal Jama’h = Tradīcija un Kopiena).
Iemesls šim Sunnītu iedalījumam bija nelielas atšķirības izpratnē par Islāma Jurisprudenci jeb Šariata Likumiem.
Šo 4 Sunnītu grupu (Madhabu) sekotāji saglabāja vienotību Tradīciju un Uzskatu (Akīdas) jautājumos, saskaņā ar Imama Ašāri un Imama Maturidi Islāma interpretāciju.
Neskatoties uz šīm nelielajām atšķirībām – Sunnītu zinātnieki nekad nesauca viens otru par “nepareizajiem” – viņi centās būt ļoti toleranti un ar sapratni pieņemt savas atšķirības. Viņi joprojām lūdzās kopā un dzīvoja kopā savstarpējā mierā un harmonijā.
Bīstamais Sadalījums
Līdz pat 18 gadsimtam Sunnītu Muslimiem visur pasaulē bija līdzīgi uzskati un tradīcijas bet bija dalījums attiecībā uz Fikh (Šariata likumiem).
18-19 gadsimtā, kad Eiropas lielvaras ieņēma Āzijas un Āfrikas valstis lai tās kolonizētu, Khāvaridži uzskati atkal no jauna atdzima Muslimu valstīs ar mērķi sagraut Otomāņu Impēriju:
Nacionālisms un Khāvaridžu vardarbīga ideoloģija bija noderīgi instrumenti lai kopā ar Eiropas varām šķeltu un sadalītu Muslimus un sarīdītu citus pret citiem. Šī stratēģija darbojās labi un Eiropas lielvaras veiksmīgi kolonizēja gandrīz visas Muslimu valstis.
Šis bija laiks kad izveidojās Saūda Arābija:
Pirms tam Turku Otomāņu valdnieki bija Islāma 2 svētvietu aizbildņi, bet te radikāla garīdznieka un Nadždas provinces pārvaldnieka savienība, ar Britu atbalstu, sakāva Otomāņus. Tā izveidojās Saūda Arābija.
Nadždas provinces garīdznieks bija Muhameds bin Abdul Wahhabs:
Viņš atjaunoja Khavaridžu doktrīnas un atrada attaisnojumu lai nogalinatu un aplaupītu tūkstošiem Muslimu, tieši tapat kā senāk bija darījuši Khavaridži kad tie nogalināja tūkstošiem Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) Kompanjonus un Ģimenes locekļus un “racionalizēja” savas darbības attaisnojot tās ar paši savām Kurāna un Sunnas interpretācijām.
Muhameds bin Abdul Wahhabs sagrāva simtiem Islāmiskā mantojuma vietu kuras Muslimi bija rūpīgi saglabājuši daudzus gadsimtus kā Islāma vestures daļu:
Viņš sagrāva tūkstošiem kapliču Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) Līdzgaitniekiem un ģimenes locekļiem, kuras Muslimi bija uzcēluši un sargājuši visu Islāma vestures laiku.
Viņš sagrāva tūkstošiem vēsturisku Islāma arheoloģisku vietu kuras bija tikušas saglabātas kopš paša Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) laikiem, pie visām Muslimu varām un visiem Muslimiem vairāk kā 1000 gadus, un šīs vietas tika sagrautas tikai nepilnus 100 gadus atpakaļ.
Patiesībā, Muhameda bin Abdul Wahhaba plāns bija sagraut arī Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) kapu vietu Pravieša Mošejā Medīnas pilsetā:
Tomēr šaja reizē visa Muslimu zinātnieku kopiena, gan Šiītu gan Sunnītu, apvienojās un nosodīja Muhamedu bin Abdul Wahabu un viņa sekotājus. Neviens nepieņēma viņa interpretāciju Kurānam un Sunnai.
Khavarīdžu Atdzimšana
Mūsdienās Muslimi atkal sastopas ar līdzīgiem izaicinājumiem; taču mūsdienu izaicinājumi ir nopietnāki un ar vēl lielaku ietekmi uz Muslimiem un viņu ticību, Islāmu:
Mūsdienās, vairums Muslimu sastopas ar ekonomiskām grūtībām:
Gandrīz visas Muslimu valstis tiek apzīmētas kā mazattīstītas – ar nabadzību, izglītības trūkumu un samaitātiem diktatoriem.
Vienlaikus- Saūda Arābija ir kļuvusi par vienu no pasaules bagātākajām valstīm: Saūda Arābija ir G20 dalībvalsts un viena no tuvākajiem sabiedrotajiem ASV, Kanadai un citām Rietumu valstīm.
Saūda Arābija arī sniedz palīdzību Muslimu valstīm: Miljoniem Muslimu un ne-muslimu strādā Saūda Arabijā. Tā ir palīdzējusi atjaunot vairakas valstis pēc kariem un dabas katastrofām. Tā palīdzejusi arī uzbūvet tūkstosiem Mošeju gan Rietumu pasaulē, gan Muslimu valstīs.
Tomēr – Saudi palīdzība nenāk par velti:
Saūda Arābijas ekonomiskajai un finansiālajai palīdzībai vienmer ir noteikta Cena – un šī Cena ir Muhameda bin Abdul Wahhaba interpretācijas par Islāmu – Wahhabisma jeb Salafisma – pieņemšana un izplatīšana:
Kur vien Mošeja tiek uzcelta par Saudi naudu – tur Imamam jābūt vai nu no Saūda Arābijas, vai nu izglītotam Saūda Arābijā vai nu vismaz Wahhabi/Salāfisma Islāma versijas sekotājam.
Daži Svarīgi Fakti
Pirms Balkānu pilsoņu kara Islāmiskajā Bosnijā-Hercegovinā bija tikai dažas Mošejas kuras būtu uzskatāmas par Wahhabi/Salafītu ideoloģijas Mošejām. Kad pilsoņu karš beidzās – tā bija Saūda Arābija kas palīdzeja atjaunot Mošejas un Universitātes Bosnijā Hercegovinā.
Pirms Afgāņu kara pret bijušo Padomju Savienību, mazāk nekā 20% no Pakistānas Mošejām bija Wahhabi/Salafi/deobandi Mošejas. Saūda Arābija ieguldīja daudz naudas un cīnītāju Pakistānā caur sev draudzīgā ģenerāļa Zia-al-Haka valdību (1977-1988). Daudz naudas un Saūdi garīdznieku ieradās Pakistānā.
Un Šodien vairāk kā 60% Pakistānas Mošeju ir Wahhabi/Salafītu vai Deobandi Mošejas. (Deobandi ir nosaukums vietējai Wahhabītu/Salafītu organizācijai Pakistānā/Indijā).
Citās pasaules daļās, piemēram, Centrālajā Āzijā, Indonēzijā, Malaizijā, Ziemeļ-Āfrikā, Tuvajos Austrumos Wahhabi/Salafi ietekme ir pastāvīgi pieaugusi pēdējās desmitgadēs.
Pārliecinošs vairākums ASV un Kanādas Mošeju arī ir saņēmušas finansējumu no Saūda Arābijas. Tāpēc Wahhabītu/Salafītu ietekme Ziemeļamerikas Mošejās ir liela.
Miljoniem Sunnītu Muslimu no dažādām Muslimu zemēm, kuri emigrēja uz Ziemeļameriku, savās dzimtajās zemēs senāk bija Sunnītu Islāma sekotāji, bet kad viņi apmetās ASV vai Kanādā daudzi no viņiem nokļuva Wahhabītu/Salafītu sektas ietekmē.
Iemesli tam ir acīmredzami – vairumu Mošeju Ziemeļamerikā kontrolē un vada un menedžē Wahhabītu/Salafītu Imami un viņu sekotāji. Nevienai citai Sunnītu grupai nav tādu finansu līdzekļu un iespēju kā Wahhabītiem!
Vēl vairāk, tādēļ ka Islāma 2 Svētvietas – Mekka un Medīna atrodas Saūda Arābijā, un miljoniem Muslimu apciemo Saūda Arābiju lai veiktu svētceļojumus (Hadž un Umrā):
Muslimu liela daļa nemaz nezina Islāma vēsturi un Wahhabītu doktrīnas, tāpēc lielai daļai Muslimu rodas iespaids ka garīdzniekiem, kuri kontrolē 2 Islāma Svētvietas, vajadzētu būt taisnībai.
Kaut viņi būtu piedzimuši 150 gadus agrāk! Tad viņi būtu redzējuši pavisam citu ainu Islāmā un tādās Islāmiskā mantojuma vietās kā Mekka un Medīna kad šīs pilsetas pārvaldīja Otomāņu Impērija!
Miljoniem Muslimu strādā Saūda Arābijā un viņi parasti iemācās Islāmu no Saudi garīdzniecības:
Viņi uzskata ka mācās no pašiem avotiem. Viņi nezina ka avots ir ticis saindēts.
Salīdzinājums
Salīdzināsim tagad dažas svarīgākās atšķirības starp Sunnītu Muslimu un Wahhabītu/Salafītu uzskatiem:
=> Sunnītu Muslimu Uzskati:
Tos praktizējuši VISI Sunnītu Muslimi 1400 gadus kopš pastāv Islāms.
=> Wahhabītu/Salafītu uzskati:
Sākušies pēc Wahhabītu revolūcijas Saūda Arābijā, pirms mazāk nekā 200 gadiem.
=> Sunnītu Muslimi ir pastāvējuši 1400 gadus kopš Islāma sākotnēm;
=> Wahhabītu/Salafītu (Khāvaridžu) uzskati:
Parādījās un uzplaiksnīja uz neilgu laiku 3-ā Kalifa Hazrata Usmana un 4-ā Kalifa Imama Alī (Lai Dievs Viņiem Žēlsirdīgs) laikos – toreiz tos sauca par Hāvarīdžiem. Viņi no jauna parādījās 18-ā gadsimta vidū Arābijas pussalā, Nadždas provincē.
=> Visi Sunnītu Muslimi seko vienai no četrām Šariāta Jurisprudences (Fikha) tradīcijām: Mālikī, Hanafī, Šāfī vai Hanbali.
=> Wahhabīti/Salafīti neseko nevienai no 4 Likumdošanas tradīcijām.
=> Visi Sunnītu Muslimi tic Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) aizbildnībai Tiesas Dienā.
=> Wahhabīti/Salafīti netic Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) aizbildnībai (Šifā).
=> Visi Sunnītu Muslimi tic Tavassul (līdzekļiem kuri mūs tuvina Allah), saskaņā ar Kurānā teikto:
“Ak, jūs ticīgie! Esiet uzmanīgi (savos pienākumos) Allah priekšā un meklējiet līdzekļus (vasilā) tuvoties Viņam un centieties ļoti Viņa ceļos, lai jums izdotos!” (5:35 Kurāns)
=> Wahhabīti/Salafīti netic Tavassul (līdzekļiem kuri mūs tuvina Allah).
=> Visi Sunnītu Muslimi atzīmē Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) Dzimšanas Dienu – sauktu Eid Milad un Nābi:
Formāli Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) Dzimšanas Dienas atzīmēšana sākās 250-300 gadus pēc Pravieša aiziešanas. No tā laika visi Muslimi – gan Sunnīti gan Šiīti ir atzīmējuši Pravieša Dzimšanas Dienu. Nevienam Islāma zinatniekiem nebija radušies iebildumi. Daudzas Muslimu valstis svin šo dienu kā Valsts Svētkus, izņemot, protams, Saūda Arābiju un Kataru.
=> Wahhabīti/Salafīti neatzīmē Eid Milad un Nābi (Lai Dieva Miers Viņam): Viņi to uzskata par Bidā (jauninājumu Islāmā).
Ja kāds mēģinātu publiski atzīmēt Pravieša Dzimšanas Dienu Saūda Arābijā – tads cilvēks tiktu tiesāts, ieslodzīts, iespējams izsūtīts no valsts:
Tas ir noziegums Saūda Arābijā un tas ir iemesls kāpēc Wahhabīti/Salafīti uzskata cilvēku par Neticīgo, ja tas/tā svin Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) Dzimšanas Dienu.
=> Visi Sunnītu Muslimi slavē un godā Pravieti Muhamedu (Lai Dieva Miers Viņam) dziedot un deklamējot dzeju un pantus (Nāt un Našīd) kas veltīti Pravietim.
=> Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) slavēšana un godāšana sāpina Wahhabītus/Salafītus.
=> Visi Sunnītu Muslimi respektē un pieņem viedokļu atšķirības:
Sunnītu Muslimiem 4 Jurisprudences Skolu (Fikh) sekotāji – gan Mālikī, Hanafī, Šāfī un Hanbāli – bija pieņemti un cienīti neskatoties uz viņu atšķirīgiem lēmumiem daudzos Islāma Likumu jautājumos.
=> Wahhabīti/Salafīti nespēj paciest nekādas nesaskaņas vai viedokļu dažādību:
Viņi uzskata ka viņi vienīgie ir īsti Muslimi un visi citi Muslimi ir pagāni, daudzdievji, neticīgie un dosies uz Elli.
=> Visi Sunnītu Muslimi mīl Dieva Draugus (Aulia Allah, Islāma Svētos, Sūfijus) un apciemo viņu kapus.
=> Wahhabīti/Salafīti ienīst Sufijus. Viņu skatījumā apciemot Dieva Draugu kapus ir Širk (daudzdievība, pagānisms).
=> Ikviena Muslima dzīves sapnis ir apciemot Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) kapu Pravieša Mošejā (Masdžid al Nabawi) Medīnā.
=> Wahhabīti/Salafīti to uzskata par Širk (daudzdievību):
Viņi uzskata ka drīkst doties uz Pravieša Mošeju (Masdžid al Nabawi) lai lūgtos, bet noteikti bez nodoma apciemot Pravieša Muhameda (Lai Dieva Miers Viņam) kapu.
=> Visi Sunnītu Muslimi tic ka dzīvība ir neaizskarama, gan Muslima gan Ne-Muslima:
Nevainīgu cilvēku, sieviešu, bērnu (gan Muslimu gan Nemuslimu) nogalināšana ir smags greks un noziegums Islāmā.
=> Wahhabīti/Salafīti uzskata ka drīkst ar varu pievērst savai ticībai:
Sods ikvienam kurš nepieņem viņu autoritāti un uzskatus ir nāve, gan Muslimam gan Nemuslimam.
Ko Muslimi lai dara?!
Problēma ir ļoti nopietna un sarežģīta:
Kad cilvēks aiziet uz Mošeju vai satiekas ar Imamu, lai praktizētu vai mācītos Islāmu, cilvēks bieži nemaz nezina šī Imama uzskatus un pārstāvēto grupejumu:
Wahhabīti/Salafīti NEKAD paši sevi nesauc par Wahhabītiem vai Salafītiem:
Viņi sevi sauc par “Īstajiem Muslimiem”.
Tāpat arī Hāvarīdži nekad sevi neuzskatīja par Islāma Ienaidniekiem! Patiesībā viņi mēģināja pārņemt kontroli pār Islāmu un izspert ārā no Islāma visus Muslimus!
Wahhabīti/ Salafīti paši sevi sauc par Īstajiem Muslimiem un uzskata visus citus Muslimus par vai nu paganiem, daudzdievjiem vai nosodītajiem.
Tāpēc rodas jautājums:
Kā tad cilvēks kurš grib pieņemt Islāmu var būt dross ka patiešām pieņem Islāmu un nevis Wahhabismu/Salafismu kurš izliekas par Islāmu?!
Atbilde te ir ļoti vienkārša:
Pārbaudiet Imamu vai cilvēku kurš gatavojas jums mācīt Islāmu – vai viņi tic saskaņā ar Sunnītu uzskatiem vai saskaņā ar Wahhabītu/Salafītu sektas uzskatiem.
Pārbaudes Punkti
Lūdzu, pajautājiet sekojošos jautājumus Imamam vai cilvēkam kurš mēģina jums palīdzēt saprast Islāmu:
1) Vai jūs piekrītat ka Islāms aizsargā dzīvības neaizskaramību visiem cilvēkiem, tajā skaitā Kristiešiem, Ebrejiem un citiem?!
2) Vai jūs ticat ka Muslimi var dzīvot mierā un harmonijā ar Kristiešiem un Ebrejiem?!
3) Vai jūs aizstāvat Ne-Muslimu minoritāšu tiesības Muslimu valstīs?!
4) Vai jūs piekrītat ka Muslimi kuri iesaistījās “Islāma Valsts” armijā bija maldināti un radikalizēti?!
5) Vai jūs runājiet un rakstiet pret “Islāma Valsti Irākā un Sīrijā”, Boko Haram, Al Kaida, Taliban u.c.?! Vai jūs piekrītiet ka viņu ideoloģija un darbības ir kriminālas un neIslāmiskas?!
6) Vai jūs piekrītiet ka Islāmā neviens indivīds ne atsevišķa grupa nevar pasludināt Bruņotu Džihādu ne pret ko?!
7) Vai jūs piekrītat ka Muslimiem jābūt likumpaklausīgiem pilsoņiem tajās valstīs kurās viņi dzīvo?!
8) Vai jūs uzskatiet ka Islāmā vīriešiem un sievietēm ir līdztiesība?!
9) Vai jūs piekrītiet ka asinsatriebība ir neislāmiska un liels greks Islāmā?!
10) Vai jūs uzskatiet ka piespiedu laulības un mazgadīgo laulības ir neislāmiskas?!
11) Vai jūs uzskatiet ka Nemuslimus Muslimu valstīs vajadzētu piespiest kļūt par Muslimiem?
12) Vai jūs uzskatiet ka citu sektu Muslimi pazudīs Ellē, ja nesekos jūsu uzskatiem?!
13) Vai jūs saucat citus Muslimus, kuri nepiekrīt jūsu uzskatiem un tradīcijām par Kāfir (neticīgiem), Mušrik (pagāniem) vai Bidā (inovatoriem, jauna izgudrotājiem?!)
Pareizās Gaidītās Atbildes:
1-10 jautajumos JĀ;
11-13 jautājumos NĒ;
Noslēgums
Būtu ļoti labi ja arī mediji, drošības dienesti, valdību pārstāvji un citas sabiedriskas personas NESAUKTU par “Sunnītu Muslimiem” tādus grupējumus kā: “Islāma Valsts Irākā un Sīrijā”, Al Kaida, Taleban, Al Šabab, Boko Haram, Al Nusrā Fronte u.c.:
Tās visas ir Teroristu organizācijas, to biedri un atbalstītāji ir Wahhabisma/Salafisma sekotāji lielākā vai maigākā formā, viņus vajadzētu atpazīt pēc to pareizā nosaukuma. Viņi nav Sunnītu Muslimi.