Hadīss no Sahih Muslim 8a
(1) Nodaļa: Skaidrojam, kas ir Īmān (Ticība), Islāms un Ihsān (Pilnība), kādi ir Ticības Pienākumi un apstiprinām Visvarenā un Visaugstākā Allāha Nolemtību (Kadar). Tāpat par to, ka cilvēks nav atbildīgs par tiem kuri netic Nolemtībai, un to kuri netic stāvoklis būs smags.
==========
Atsaucoties uz Jahjas bin Jāmura autoritāti stāsta, ka pirmais cilvēks kurš iebilda pret Nolemtību Basrā bija Mābads al-Džuhani.
Es, kopā ar Humaidu bin Abdur-Rahmānu Himjari, devos svētceļojumā veikt Umru, un teicu:
Ja mums gadīsies sastapt kādu no Allāha Vēstneša, lai miers un svētības viņam, Līdzgaitniekiem, mums jāpajautā tam – kas tiek runāts par Augstāko Nolemtību.
Nejauši mēs satikām Abdullāhu ibn Umaru ibn al-Hattabu, kad viņš devās uz Mošeju. Es un mani pavadoņi piegājām pie viņa. Viens no mums stāvēja no viņa pa labi un otrs pa kreisi.
Es domāju ka mans pavadonis vēlas lai runāju es. Un tāpēc es teicu:
Abdullāh ibn Umar! Mūsu zemē ir parādījušies tādi cilvēki kuri citē Kurānu un tiecas pēc zināšanām. Un nedaudz pastāstījis par viņu lietām, es turpināju:
Viņi (šie cilvēki) apgalvo ka nav tādas lietas kā Dievišķā Nolemtība un ka notiekošais nav iepriekš noteikts.
Viņš (Abdullāhs ibn Umars) uz to teica:
Kad jums gadās satikt tādus cilvēkus, tad sakiet viņiem, ka man nav nekā kopēja ar viņiem, un viņiem nav nekā kopēja ar mani. Un, patiešām, viņi nav atbildīgi par manu ticību nekādā veidā.
Abdullāhs ibn Umars zvērēja pie Visvarenā (un teica):
Pat ja kādam no viņiem (kuri netic Dievišķajai Nolemtībai) būtu zelta daudzums līdzīgs kā Uhud (kalns) un tas to iztērētu (Allāha ceļā), Allāhs to nepieņemtu, ja vien viņš neapliecinātu ticību Dievišķajai Nolemtībai.
Viņš turpināju:
Mans tēvs, Umars ibn al-Hattabs, man stāstīja:
Kādu dienu mēs sēdējām Allāha Apustuļa (ﷺ) sabiedrībā, kad mūsu priekšā parādījās kāds cilvēks, ģērbies tīrās baltās drānās, ar ērgļu melniem matiem. Nebija nekādu pazīmju, ka viņš būtu ceļojis, bet neviens no mums viņu nepazina.
Visbeidzot viņš apsēdās ar Pravieti (ﷺ), viņš nokrita ceļos viņa priekšā, uzlika savas plaukstas uz viņa stilbiem un teica:
- Muhamed, pastāsti man par Islāmu!
Allāha Vēstnesis (ﷺ) teica:
Islāms paredz, ka jūs aplieciniet, ka nav cita dieva kā vienīgā Allāhs un ka Muhameds ir Allāha Vēstnesis un jūs lūdzaties, ziedojiet labdarībai noteikto tiesu (zakā), ievērojiet gavēni Ramadāna mēnesī un veiciet svētceļojumā uz Meku (Kiblu), ja variet atļauties segt ceļojuma izmaksas.
Viņš (jautātājs) teica: Tu stāstīji patiesību.
Viņš (Umars ibn al-Hattabs) teica:
Mūs pārsteidza, ka viņš uzdeva jautājumu un pēc tam pats apstiprināja patiesību.
Viņš (jautātājs) teica: Pastāsti man par Īmān (ticību).
Viņš (Svētais Pravietis) atbildēja:
Ticība ir kad jūs aplieciniet savu ticību Allāham, Viņa eņģeļiem, Viņa Grāmatām, viņa Praviešiem, Tiesas Dienai, un jūs aplieciniet savu ticību Dievišķajai Nolemtībai par labo un ļauno.
Viņš (jautātājs) teica: Tu stāstīji patiesību.
Viņš (jautātājs) atkal teica: Pastāsti man par Ihsān (pilnību).
Viņš (Svētais Pravietis) sacīja:
Pilnība ir kad jūs pielūdzat Allāhu tā, it kā jūs redzētu Viņu, jo kaut arī jūs neredziet Viņu, Viņš redz jūs.
Viņš (jautātājs) atkal teica: Pastāsti man par Pasaules Galu.
Viņš (Svētais Pravietis) atbildēja:
Tas kuram jautā nezina vairāk par to kā tas kurš jautā (par to).
Viņš (jautātājs) teica: Pastāsti man dažas tā pazīmes.
Viņš (Svētais Pravietis) teica:
Kad verdzene dāvās dzīvību savam kungam,
kad nabaga govju gani lielīsies savā starpā par to kuram varenāka māja uzcelta.
Viņš (stāstnieks, Umars ibn al-Hattabs) teica: Tad viņš (jautātājs) aizgāja savu ceļu, bet es paliku ar viņu (Svēto Pravieti) ilgu laiku.
Viņš vēlāk man teica: Umar, vai tu zini kas tas bija, kurš jautāja?
Es atbildēju: Allāhs un viņa Pravietis zina labāk!
He (the Holy Prophet) remarked: He was Gabriel (the angel).
Viņš (Svētais Pravietis) teica:
Tas bija Gabriels (eņģelis).
Viņš nāca pie jums lai jums mācītu reliģiju.
Reference = Ṣaḥīḥ Muslim 8 a
In-book reference = Book 1, Hadith 1